buselinum

Latin

Etymology

From Ancient Greek βουσέλινον (bousélinon).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /buː.seˈliː.num/, [buːs̠ɛˈlʲiːnʊ̃ˑ]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bu.seˈli.num/, [bus̬eˈliːnum]

Noun

būselīnum n (genitive būselīnī); second declension

1. Cretan alexanders (Smyrnium perfoliatum)

Declension

Second-declension noun (neuter).

Case	Singular	Plural
Nominative	būselīnum	būselīna
Genitive	būselīnī	būselīnōrum
Dative	būselīnō	būselīnīs
Accusative	būselīnum	būselīna
Ablative	būselīnō	būselīnīs
Vocative	būselīnum	būselīna

References

• “buselinum”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• buselinum in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.