emacresco

Latin

Verb

ēmacrēscō (present infinitive ēmacrēscere, perfect active ēmacruī); third conjugation, no passive, no supine stem

1. to become emaciated

Conjugation

Conjugation of ēmacrēscō (third conjugation, no supine stem, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēmacrēscō	ēmacrēscis	ēmacrēscit	ēmacrēscimus	ēmacrēscitis	ēmacrēscunt
	imperfect	ēmacrēscēbam	ēmacrēscēbās	ēmacrēscēbat	ēmacrēscēbāmus	ēmacrēscēbātis	ēmacrēscēbant
	future	ēmacrēscam	ēmacrēscēs	ēmacrēscet	ēmacrēscēmus	ēmacrēscētis	ēmacrēscent
	perfect	ēmacruī	ēmacruistī	ēmacruit	ēmacruimus	ēmacruistis	ēmacruērunt, ēmacruēre
	pluperfect	ēmacrueram	ēmacruerās	ēmacruerat	ēmacruerāmus	ēmacruerātis	ēmacruerant
	future perfect	ēmacruerō	ēmacrueris	ēmacruerit	ēmacruerimus	ēmacrueritis	ēmacruerint
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēmacrēscam	ēmacrēscās	ēmacrēscat	ēmacrēscāmus	ēmacrēscātis	ēmacrēscant
	imperfect	ēmacrēscerem	ēmacrēscerēs	ēmacrēsceret	ēmacrēscerēmus	ēmacrēscerētis	ēmacrēscerent
	perfect	ēmacruerim	ēmacruerīs	ēmacruerit	ēmacruerīmus	ēmacruerītis	ēmacruerint
	pluperfect	ēmacruissem	ēmacruissēs	ēmacruisset	ēmacruissēmus	ēmacruissētis	ēmacruissent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēmacrēsce	—	—	ēmacrēscite	—
	future	—	ēmacrēscitō	ēmacrēscitō	—	ēmacrēscitōte	ēmacrēscuntō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēmacrēscere	ēmacruisse	—	—	—	—
participles		ēmacrēscēns	—	—	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēmacrēscendī	ēmacrēscendō	ēmacrēscendum	ēmacrēscendō	—	—

References

• “emacresco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• emacresco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.