feter

See also: fêter

Latin

Verb

fēter

1. first-person singular present passive subjunctive of fētō

Old English

Etymology

From Proto-Germanic *feturaz (“fetter”), from Proto-Indo-European *ped- (“foot, step”). Cognate with Dutch veter (“lace”), Old High German fezzera, obsolete German Fesser, and Old Norse fjǫturr.

Pronunciation

• IPA^(key): /ˈfe.ter/

Noun

feter f (nominative plural fetera or fetere)

1. a fetter

Declension

Declension of feter (strong ō-stem)

Case	Singular	Plural
nominative	feter	fetera, fetere
accusative	fetere	fetera, fetere
genitive	fetere	fetera
dative	fetere	feterum

Old Swedish

Etymology

From Old Norse feitr, from Proto-Germanic *faitaz.

Adjective

fēter

1. fat

Declension

Declension of fēter (strong)

singular	masculine	feminine	neuter
nominative	fēter	fēt	fētt
accusative	fētan	fēta	fētt
dative	fētum fētom	fētri fētre	fētu fēto
genitive	fēts	fētrar	fēts
plural	masculine	feminine	neuter
nominative	fētir fēter	fētar	fēt
accusative	fēta	fētar	fēt
dative	fētum fētom	fētum fētom	fētum fētom
genitive	fētra fēta	fētra fēta	fētra fēta

Declension of fēter (weak)

singular	masculine	feminine	neuter
nominative	fēti fēte	fēta	fēta
accusative	fēta	fētu fēto	fēta
dative	fēta	fētu fēto	fēta
genitive	fēta	fētu fēto	fēta
plural	masculine	feminine	neuter
nominative	fētu fēto	fētu fēto	fētu fēto
accusative	fētu fēto	fētu fēto	fētu fēto
dative	fētu fēto	fētu fēto	fētu fēto
genitive	fētu fēto	fētu fēto	fētu fēto

Descendants

• Swedish: fet