fugitivarius
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From fugitīvus (“fugitive”) + -ārius.
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /fu.ɡi.tiːˈu̯aː.ri.us/, [fʊɡɪt̪iːˈu̯äːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /fu.d͡ʒi.tiˈva.ri.us/, [fud͡ʒit̪iˈväːrius]
Adjective[edit]
fugitīvārius (feminine fugitīvāria, neuter fugitīvārium); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | fugitīvārius | fugitīvāria | fugitīvārium | fugitīvāriī | fugitīvāriae | fugitīvāria | |
| Genitive | fugitīvāriī | fugitīvāriae | fugitīvāriī | fugitīvāriōrum | fugitīvāriārum | fugitīvāriōrum | |
| Dative | fugitīvāriō | fugitīvāriō | fugitīvāriīs | ||||
| Accusative | fugitīvārium | fugitīvāriam | fugitīvārium | fugitīvāriōs | fugitīvāriās | fugitīvāria | |
| Ablative | fugitīvāriō | fugitīvāriā | fugitīvāriō | fugitīvāriīs | |||
| Vocative | fugitīvārie | fugitīvāria | fugitīvārium | fugitīvāriī | fugitīvāriae | fugitīvāria | |
References[edit]
- “fugitivarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- fugitivarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- fugitivarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)