incenatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /in.keːˈnaː.tus/, [ɪŋkeːˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.t͡ʃeˈna.tus/, [in̠ʲt͡ʃeˈnäːt̪us]
Adjective[edit]
incēnātus (feminine incēnāta, neuter incēnātum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | incēnātus | incēnāta | incēnātum | incēnātī | incēnātae | incēnāta | |
| Genitive | incēnātī | incēnātae | incēnātī | incēnātōrum | incēnātārum | incēnātōrum | |
| Dative | incēnātō | incēnātō | incēnātīs | ||||
| Accusative | incēnātum | incēnātam | incēnātum | incēnātōs | incēnātās | incēnāta | |
| Ablative | incēnātō | incēnātā | incēnātō | incēnātīs | |||
| Vocative | incēnāte | incēnāta | incēnātum | incēnātī | incēnātae | incēnāta | |
References[edit]
- “incenatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- incenatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.