iudicativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
iūdicātus (“judged”) + -īvus (“-ive”, “pertaining to”)
Pronunciation[edit]
- (Classical Latin) IPA(key): /i̯uː.di.kaːˈtiː.u̯us/, [i̯uːd̪ɪkäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ju.di.kaˈti.vus/, [jud̪ikäˈt̪iːvus]
Adjective[edit]
iūdicātīvus (feminine iūdicātīva, neuter iūdicātīvum); first/second-declension adjective
- (Late Latin, literally) Of or pertaining to judging or judgement; judgemental
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | iūdicātīvus | iūdicātīva | iūdicātīvum | iūdicātīvī | iūdicātīvae | iūdicātīva | |
| Genitive | iūdicātīvī | iūdicātīvae | iūdicātīvī | iūdicātīvōrum | iūdicātīvārum | iūdicātīvōrum | |
| Dative | iūdicātīvō | iūdicātīvō | iūdicātīvīs | ||||
| Accusative | iūdicātīvum | iūdicātīvam | iūdicātīvum | iūdicātīvōs | iūdicātīvās | iūdicātīva | |
| Ablative | iūdicātīvō | iūdicātīvā | iūdicātīvō | iūdicātīvīs | |||
| Vocative | iūdicātīve | iūdicātīva | iūdicātīvum | iūdicātīvī | iūdicātīvae | iūdicātīva | |
Descendants[edit]
- Italian: giudicativo