latinizo

Latin

Etymology

From Latīnus +‎ -izō, attested in Late Latin in Caelius Aurelianus (5th century), either a native formation by analogy with graecizō, or coined in Italiote Ancient Greek and borrowed into Latin. Compare Ῥωμαίζω (Rhōmaízō).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /la.tiːˈniz.zoː/, [ɫ̪ät̪iːˈnɪz̪d̪͡z̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /la.tiˈnid.d͡zo/, [lät̪iˈnid̪ː͡z̪o]

Verb

latīnizō (present infinitive latīnizāre, perfect active latīnizāvī, supine latīnizātum); first conjugation (Medieval Latin)

1. to translate into Latin

   Synonym: latīnō

2. (Medieval Latin) to speak Latin

   Synonyms: latīnō, latīnor

Conjugation

Conjugation of latīnizō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	latīnizō	latīnizās	latīnizat	latīnizāmus	latīnizātis	latīnizant
	imperfect	latīnizābam	latīnizābās	latīnizābat	latīnizābāmus	latīnizābātis	latīnizābant
	future	latīnizābō	latīnizābis	latīnizābit	latīnizābimus	latīnizābitis	latīnizābunt
	perfect	latīnizāvī	latīnizāvistī	latīnizāvit	latīnizāvimus	latīnizāvistis	latīnizāvērunt, latīnizāvēre
	pluperfect	latīnizāveram	latīnizāverās	latīnizāverat	latīnizāverāmus	latīnizāverātis	latīnizāverant
	future perfect	latīnizāverō	latīnizāveris	latīnizāverit	latīnizāverimus	latīnizāveritis	latīnizāverint
passive	present	latīnizor	latīnizāris, latīnizāre	latīnizātur	latīnizāmur	latīnizāminī	latīnizantur
	imperfect	latīnizābar	latīnizābāris, latīnizābāre	latīnizābātur	latīnizābāmur	latīnizābāminī	latīnizābantur
	future	latīnizābor	latīnizāberis, latīnizābere	latīnizābitur	latīnizābimur	latīnizābiminī	latīnizābuntur
	perfect	latīnizātus + present active indicative of sum
	pluperfect	latīnizātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	latīnizātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	latīnizem	latīnizēs	latīnizet	latīnizēmus	latīnizētis	latīnizent
	imperfect	latīnizārem	latīnizārēs	latīnizāret	latīnizārēmus	latīnizārētis	latīnizārent
	perfect	latīnizāverim	latīnizāverīs	latīnizāverit	latīnizāverīmus	latīnizāverītis	latīnizāverint
	pluperfect	latīnizāvissem	latīnizāvissēs	latīnizāvisset	latīnizāvissēmus	latīnizāvissētis	latīnizāvissent
passive	present	latīnizer	latīnizēris, latīnizēre	latīnizētur	latīnizēmur	latīnizēminī	latīnizentur
	imperfect	latīnizārer	latīnizārēris, latīnizārēre	latīnizārētur	latīnizārēmur	latīnizārēminī	latīnizārentur
	perfect	latīnizātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	latīnizātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	latīnizā	—	—	latīnizāte	—
	future	—	latīnizātō	latīnizātō	—	latīnizātōte	latīnizantō
passive	present	—	latīnizāre	—	—	latīnizāminī	—
	future	—	latīnizātor	latīnizātor	—	—	latīnizantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		latīnizāre	latīnizāvisse	latīnizātūrum esse	latīnizārī	latīnizātum esse	latīnizātum īrī
participles		latīnizāns	—	latīnizātūrus	—	latīnizātus	latīnizandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		latīnizandī	latīnizandō	latīnizandum	latīnizandō	latīnizātum	latīnizātū

Related terms

• latīnor
• latīnātor
• latīnō

 

Descendants

• → French: latiniser
• → Polish: latynizować
• → Portuguese: latinizar
• → Spanish: latinizar

References

• latinizare in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  latinare in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• Niermeyer, Jan Frederik (1976) “latinizare”, in Mediae Latinitatis Lexicon Minus, Leiden, Boston: E. J. Brill
• Schneider, Johannes (1988) “Graecizare, latinizare und verwandte Verben im mittelalterlichen Latein”, in Griechenland – Byzanz – Europa (in German), pages 142–152

Portuguese

Verb

latinizo

1. first-person singular present indicative of latinizar

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): (Spain) /latiˈniθo/ [la.t̪iˈni.θo]
• IPA^(key): (Latin America) /latiˈniso/ [la.t̪iˈni.so]
• (Spain) Rhymes: -iθo
• (Latin America) Rhymes: -iso
• Syllabification: la‧ti‧ni‧zo

Verb

latinizo

1. first-person singular present indicative of latinizar