oblimo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From ob- +‎ līmus (mud) +‎ .

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

oblīmō (present infinitive oblīmāre, perfect active oblīmāvī, supine oblīmātum); first conjugation

  1. to cover with mud or slime
  2. to obscure or confuse
  3. to silt up or clog

Conjugation

[edit]
   Conjugation of oblīmō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present oblīmō oblīmās oblīmat oblīmāmus oblīmātis oblīmant
imperfect oblīmābam oblīmābās oblīmābat oblīmābāmus oblīmābātis oblīmābant
future oblīmābō oblīmābis oblīmābit oblīmābimus oblīmābitis oblīmābunt
perfect oblīmāvī oblīmāvistī oblīmāvit oblīmāvimus oblīmāvistis oblīmāvērunt,
oblīmāvēre
pluperfect oblīmāveram oblīmāverās oblīmāverat oblīmāverāmus oblīmāverātis oblīmāverant
future perfect oblīmāverō oblīmāveris oblīmāverit oblīmāverimus oblīmāveritis oblīmāverint
passive present oblīmor oblīmāris,
oblīmāre
oblīmātur oblīmāmur oblīmāminī oblīmantur
imperfect oblīmābar oblīmābāris,
oblīmābāre
oblīmābātur oblīmābāmur oblīmābāminī oblīmābantur
future oblīmābor oblīmāberis,
oblīmābere
oblīmābitur oblīmābimur oblīmābiminī oblīmābuntur
perfect oblīmātus + present active indicative of sum
pluperfect oblīmātus + imperfect active indicative of sum
future perfect oblīmātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present oblīmem oblīmēs oblīmet oblīmēmus oblīmētis oblīment
imperfect oblīmārem oblīmārēs oblīmāret oblīmārēmus oblīmārētis oblīmārent
perfect oblīmāverim oblīmāverīs oblīmāverit oblīmāverīmus oblīmāverītis oblīmāverint
pluperfect oblīmāvissem oblīmāvissēs oblīmāvisset oblīmāvissēmus oblīmāvissētis oblīmāvissent
passive present oblīmer oblīmēris,
oblīmēre
oblīmētur oblīmēmur oblīmēminī oblīmentur
imperfect oblīmārer oblīmārēris,
oblīmārēre
oblīmārētur oblīmārēmur oblīmārēminī oblīmārentur
perfect oblīmātus + present active subjunctive of sum
pluperfect oblīmātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present oblīmā oblīmāte
future oblīmātō oblīmātō oblīmātōte oblīmantō
passive present oblīmāre oblīmāminī
future oblīmātor oblīmātor oblīmantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives oblīmāre oblīmāvisse oblīmātūrum esse oblīmārī oblīmātum esse oblīmātum īrī
participles oblīmāns oblīmātūrus oblīmātus oblīmandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
oblīmandī oblīmandō oblīmandum oblīmandō oblīmātum oblīmātū

References

[edit]
  • oblimo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • oblimo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • oblimo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.