ratiocinativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From ratiōcinor (“to reckon, compute”) + -īvus.
Pronunciation[edit]
- (Classical Latin) IPA(key): /ra.ti.oː.ki.naːˈtiː.u̯us/, [rät̪ioːkɪnäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /rat.t͡si.o.t͡ʃi.naˈti.vus/, [rät̪ː͡s̪iot͡ʃinäˈt̪iːvus]
Adjective[edit]
ratiōcinātīvus (feminine ratiōcinātīva, neuter ratiōcinātīvum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ratiōcinātīvus | ratiōcinātīva | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīva | |
| Genitive | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvōrum | ratiōcinātīvārum | ratiōcinātīvōrum | |
| Dative | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvīs | ||||
| Accusative | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvam | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvōs | ratiōcinātīvās | ratiōcinātīva | |
| Ablative | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvā | ratiōcinātīvō | ratiōcinātīvīs | |||
| Vocative | ratiōcinātīve | ratiōcinātīva | ratiōcinātīvum | ratiōcinātīvī | ratiōcinātīvae | ratiōcinātīva | |
Descendants[edit]
- Italian: raziocinativo
References[edit]
- “ratiocinativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “ratiocinativus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ratiocinativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.