runība
Jump to navigation
Jump to search
See also: runībā
Latvian[edit]
Etymology[edit]
Pronunciation[edit]
Noun[edit]
runība f (4th declension)
- loquacity, talkativeness
- Pēteris pēdējā laikā staigāja drūms, bieži skaitās, bet pret dēlu atplauka negaidītā runība ― Pēteris recently became gloomy, often he didn't pray, but towards his son he developed an unexpected loquacity
Declension[edit]
Declension of runība (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | runība | — |
accusative (akuzatīvs) | runību | — |
genitive (ģenitīvs) | runības | — |
dative (datīvs) | runībai | — |
instrumental (instrumentālis) | runību | — |
locative (lokatīvs) | runībā | — |
vocative (vokatīvs) | runība | — |