septenarius

English

Etymology

From Latin septēnārius.

Noun

septenarius (plural septenarii)

1. (prosody) A verse having seven metrical feet.

Synonyms

• heptapody

Coordinate terms

• binarius
• ternarius
• quaternarius
• senarius
• octonarius

Anagrams

• interpauses, resupinates

Latin

Etymology

From septēnī (“seven each”, distributive) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /sep.teːˈnaː.ri.us/, [s̠ɛpt̪eːˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /sep.teˈna.ri.us/, [sept̪eˈnäːrius]

Adjective

septēnārius (feminine septēnāria, neuter septēnārium); first/second-declension adjective

1. Containing or consisting of seven things
2. septenary

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	septēnārius	septēnāria	septēnārium		septēnāriī	septēnāriae	septēnāria
Genitive	septēnāriī	septēnāriae	septēnāriī		septēnāriōrum	septēnāriārum	septēnāriōrum
Dative	septēnāriō		septēnāriō		septēnāriīs
Accusative	septēnārium	septēnāriam	septēnārium		septēnāriōs	septēnāriās	septēnāria
Ablative	septēnāriō	septēnāriā	septēnāriō		septēnāriīs
Vocative	septēnārie	septēnāria	septēnārium		septēnāriī	septēnāriae	septēnāria

Descendants

• Catalan: septenari
• English: septenarius
• French: septénaire
  • Romanian: septenar
• Galician: setenario
• Italian: settenario
• Occitan: septenari
• Portuguese: septenário
• Spanish: septenario

References

• “septenarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “septenarius”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• septenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• septenarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.