transfigens
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Present participle of trānsfīgō
Participle[edit]
trānsfīgēns (genitive trānsfīgentis); third-declension one-termination participle
- piercing, stabbing
Declension[edit]
Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | trānsfīgēns | trānsfīgentēs | trānsfīgentia | ||
| Genitive | trānsfīgentis | trānsfīgentium | |||
| Dative | trānsfīgentī | trānsfīgentibus | |||
| Accusative | trānsfīgentem | trānsfīgēns | trānsfīgentēs trānsfīgentīs |
trānsfīgentia | |
| Ablative | trānsfīgente trānsfīgentī1 |
trānsfīgentibus | |||
| Vocative | trānsfīgēns | trānsfīgentēs | trānsfīgentia | ||
1When used purely as an adjective.