transitivus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From trānseō (“to pass over”) + -īvus.
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /tran.siˈtiː.u̯us/, [t̪rä̃ːs̠ɪˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /tran.siˈti.vus/, [t̪ränsiˈt̪iːvus]
Adjective[edit]
trānsitīvus (feminine trānsitīva, neuter trānsitīvum); first/second-declension adjective
- transiting (passing over)
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | trānsitīvus | trānsitīva | trānsitīvum | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīva | |
| Genitive | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīvī | trānsitīvōrum | trānsitīvārum | trānsitīvōrum | |
| Dative | trānsitīvō | trānsitīvō | trānsitīvīs | ||||
| Accusative | trānsitīvum | trānsitīvam | trānsitīvum | trānsitīvōs | trānsitīvās | trānsitīva | |
| Ablative | trānsitīvō | trānsitīvā | trānsitīvō | trānsitīvīs | |||
| Vocative | trānsitīve | trānsitīva | trānsitīvum | trānsitīvī | trānsitīvae | trānsitīva | |
Derived terms[edit]
Descendants[edit]
- Catalan: transitiu
- French: transitif
- Galician: transitivo
- Italian: transitivo
- Occitan: transitiu
- Portuguese: transitivo
- Romanian: tranzitiv
- Spanish: transitivo
References[edit]
- “transitivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- transitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.