turpinājums

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latvian[edit]

Etymology[edit]

A 19th-century neologism, coined by A. Kronvalds in 1872 from turpināt (past stem: turpināj-) (“to continue”) +‎ -ums, itself coined by Kronvalds from turp (“further”) +‎ -ināt.[1]

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

turpinājums m (1st declension)

  1. continuation (the act of continuing something; that which continues something; the next installment of something)
    cīņas, pārbaudes turpinājums ― the continuation of the fight, of the test
    sapulces, koncerta turpinājums ― the continuation of the meeting, of the concert
    domas turpinājums ― the continuation of a thought
    tradīciju turpinājums ― the continuation of traditions
    rīkles tiešs turpinājums ir barības vads ― the direct continuation of the throat is the esophagus
    turpinājums sekos ― to be continued (lit. a continuation will follow)
    stāsta turpinājums ir žurnāla nākošajā numurā ― the continuation of the story is in the next issue of the magazine

Declension[edit]

Declension of turpinājums (1st declension)
singular (vienskaitlis) plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs) turpinājums turpinājumi
accusative (akuzatīvs) turpinājumu turpinājumus
genitive (ģenitīvs) turpinājuma turpinājumu
dative (datīvs) turpinājumam turpinājumiem
instrumental (instrumentālis) turpinājumu turpinājumiem
locative (lokatīvs) turpinājumā turpinājumos
vocative (vokatīvs) turpinājum turpinājumi

Synonyms[edit]

Related terms[edit]

References[edit]

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992) “turpināt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=turpinājums&oldid=51959533"