vēstule

See also: vēstulē

Latvian

Vēstule

Etymology

Coined by Atis Kronvalds in 1869, derived from vēstīt (“to herald, to announce”) (compare vēsts (“news”)). Its form was influenced by Ancient Greek ἐπιστολή (epistolḗ, “letter; command, commission; will”). Krovanlds proposed other related words (vēstulēties “to correspond, exchange letters,” and also vēstulēšanās, vēstulējums, vēstulība) which did not find acceptance. Before Kronvalds' vēstule, the concept of “letter” was expressed as (rakstīta) grāmata; the term breve (from Italian breve (“short writing”), from Latin brevis (“short”); compare German Brief), introduced by the journal Pēterburgas Avīzes (probably by J. Alunāns), did not find acceptance either.

Pronunciation

• IPA^(key): [væ̀ːstulɛ]

(file)

Noun

vēstule f (5th declension)

1. letter (a written message for someone, especially if sent by mail)

   privāta vēstule ― private letter

   oficiāla vēstule ― official letter

   mīlestības vēstule ― love letter

   atplēst vēstuli ― to open a letter

   ierakstīta, apdrošināta vēstule ― registered letter

   atklāta vēstule ― open letter (published in a newspaper)

   vēstules nosūtītājs, saņēmējs ― letter sender, receiver (addressee)

Declension

Declension of vēstule (5th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	vēstule	vēstules
accusative (akuzatīvs)	vēstuli	vēstules
genitive (ģenitīvs)	vēstules	vēstuļu
dative (datīvs)	vēstulei	vēstulēm
instrumental (instrumentālis)	vēstuli	vēstulēm
locative (lokatīvs)	vēstulē	vēstulēs
vocative (vokatīvs)	vēstule	vēstules

Synonyms

• (dated in this sense) grāmata