vervecinus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From vervēx (“a wether”) + -īnus.
Pronunciation[edit]
- (Classical Latin) IPA(key): /u̯er.u̯eːˈkiː.nus/, [u̯ɛru̯eːˈkiːnʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ver.veˈt͡ʃi.nus/, [verveˈt͡ʃiːnus]
Adjective[edit]
vervēcīnus (feminine vervēcīna, neuter vervēcīnum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | vervēcīnus | vervēcīna | vervēcīnum | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīna | |
| Genitive | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīnī | vervēcīnōrum | vervēcīnārum | vervēcīnōrum | |
| Dative | vervēcīnō | vervēcīnō | vervēcīnīs | ||||
| Accusative | vervēcīnum | vervēcīnam | vervēcīnum | vervēcīnōs | vervēcīnās | vervēcīna | |
| Ablative | vervēcīnō | vervēcīnā | vervēcīnō | vervēcīnīs | |||
| Vocative | vervēcīne | vervēcīna | vervēcīnum | vervēcīnī | vervēcīnae | vervēcīna | |
Related terms[edit]
References[edit]
- “vervecinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- vervecinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.