definitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Perfect passive participle of dēfīniō.
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /deː.fiːˈniː.tus/, [d̪eːfiːˈniːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.fiˈni.tus/, [d̪efiˈniːt̪us]
Participle[edit]
dēfīnītus (feminine dēfīnīta, neuter dēfīnītum); first/second-declension participle
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēfīnītus | dēfīnīta | dēfīnītum | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnīta | |
| Genitive | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnītī | dēfīnītōrum | dēfīnītārum | dēfīnītōrum | |
| Dative | dēfīnītō | dēfīnītō | dēfīnītīs | ||||
| Accusative | dēfīnītum | dēfīnītam | dēfīnītum | dēfīnītōs | dēfīnītās | dēfīnīta | |
| Ablative | dēfīnītō | dēfīnītā | dēfīnītō | dēfīnītīs | |||
| Vocative | dēfīnīte | dēfīnīta | dēfīnītum | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnīta | |
References[edit]
- “definitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “definitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- definitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.