deliberatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Perfect passive participle of dēlīberō.
Participle[edit]
dēlīberātus (feminine dēlīberāta, neuter dēlīberātum); first/second-declension participle
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēlīberātus | dēlīberāta | dēlīberātum | dēlīberātī | dēlīberātae | dēlīberāta | |
| Genitive | dēlīberātī | dēlīberātae | dēlīberātī | dēlīberātōrum | dēlīberātārum | dēlīberātōrum | |
| Dative | dēlīberātō | dēlīberātō | dēlīberātīs | ||||
| Accusative | dēlīberātum | dēlīberātam | dēlīberātum | dēlīberātōs | dēlīberātās | dēlīberāta | |
| Ablative | dēlīberātō | dēlīberātā | dēlīberātō | dēlīberātīs | |||
| Vocative | dēlīberāte | dēlīberāta | dēlīberātum | dēlīberātī | dēlīberātae | dēlīberāta | |
References[edit]
- “deliberatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “deliberatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- deliberatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.