desiderativus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Adjective[edit]
dēsīderātīvus (feminine dēsīderātīva, neuter dēsīderātīvum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēsīderātīvus | dēsīderātīva | dēsīderātīvum | dēsīderātīvī | dēsīderātīvae | dēsīderātīva | |
| Genitive | dēsīderātīvī | dēsīderātīvae | dēsīderātīvī | dēsīderātīvōrum | dēsīderātīvārum | dēsīderātīvōrum | |
| Dative | dēsīderātīvō | dēsīderātīvō | dēsīderātīvīs | ||||
| Accusative | dēsīderātīvum | dēsīderātīvam | dēsīderātīvum | dēsīderātīvōs | dēsīderātīvās | dēsīderātīva | |
| Ablative | dēsīderātīvō | dēsīderātīvā | dēsīderātīvō | dēsīderātīvīs | |||
| Vocative | dēsīderātīve | dēsīderātīva | dēsīderātīvum | dēsīderātīvī | dēsīderātīvae | dēsīderātīva | |
Synonyms[edit]
Descendants[edit]
- → English: desiderative
- → German: desiderativ
References[edit]
- “desiderativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- verba dēsīdĕrātīva verba in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 505.