directivus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
dīrigō (“I direct, guide, steer”) + -īvus (“-ive, -ing”).
Pronunciation[edit]
- (Classical Latin) IPA(key): /diː.reːkˈtiː.u̯us/, [d̪iːreːkˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /di.rekˈti.vus/, [d̪irekˈt̪iːvus]
Adjective[edit]
dīrēctīvus (feminine dīrēctīva, neuter dīrēctīvum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dīrēctīvus | dīrēctīva | dīrēctīvum | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīva | |
| Genitive | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīvī | dīrēctīvōrum | dīrēctīvārum | dīrēctīvōrum | |
| Dative | dīrēctīvō | dīrēctīvō | dīrēctīvīs | ||||
| Accusative | dīrēctīvum | dīrēctīvam | dīrēctīvum | dīrēctīvōs | dīrēctīvās | dīrēctīva | |
| Ablative | dīrēctīvō | dīrēctīvā | dīrēctīvō | dīrēctīvīs | |||
| Vocative | dīrēctīve | dīrēctīva | dīrēctīvum | dīrēctīvī | dīrēctīvae | dīrēctīva | |
Descendants[edit]
- → English: directive
- → French: directif
- → German: direktiv
- → Italian: direttivo
- → Spanish: directivo
References[edit]
- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “directivus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC