plenitas

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

plēnus +‎ -tās

Noun[edit]

plēnitās f (genitive plēnitātis); third declension

  1. The state of being full; fullness; abundance, copiousness, plenty, repletion.

Declension[edit]

Third-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative plēnitās plēnitātēs
Genitive plēnitātis plēnitātum
Dative plēnitātī plēnitātibus
Accusative plēnitātem plēnitātēs
Ablative plēnitāte plēnitātibus
Vocative plēnitās plēnitātēs

Descendants[edit]

  • Catalan: plenitat
  • English: plenty
  • French: pleinté
  • Italian: plenità
  • Old French: plenté
  • Romanian: plinătate

References[edit]

  • “plenitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • plenitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=plenitas&oldid=76825240"