tornatura
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Noun[edit]
tornātūra f (genitive tornātūrae); first declension
- turning (on a lathe)
Declension[edit]
First-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | tornātūra | tornātūrae |
| Genitive | tornātūrae | tornātūrārum |
| Dative | tornātūrae | tornātūrīs |
| Accusative | tornātūram | tornātūrās |
| Ablative | tornātūrā | tornātūrīs |
| Vocative | tornātūra | tornātūrae |
References[edit]
- “tornatura”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- tornatura in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- tornatura in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.