vigintiseviratus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
From vīgintisēvir + -ātus.
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /u̯iː.ɡin.ti.seː.u̯iˈraː.tus/, [u̯iːɡɪn̪t̪ɪs̠eːu̯ɪˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /vi.d͡ʒin.ti.se.viˈra.tus/, [vid͡ʒin̪t̪is̬eviˈräːt̪us]
Noun[edit]
vīgintisēvirātus m (genitive vīgintisēvirātūs); fourth declension
- Alternative form of vīgintisexvirātus
Declension[edit]
Fourth-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | vīgintisēvirātus | vīgintisēvirātūs |
| Genitive | vīgintisēvirātūs | vīgintisēvirātuum |
| Dative | vīgintisēvirātuī | vīgintisēvirātibus |
| Accusative | vīgintisēvirātum | vīgintisēvirātūs |
| Ablative | vīgintisēvirātū | vīgintisēvirātibus |
| Vocative | vīgintisēvirātus | vīgintisēvirātūs |
References[edit]
- vigintiseviratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.